Vents Krauklis: novadu reformas projekts – tikai ceļa sākums

“Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas modelis ir samērā līdzsvarots un balstas uz adekvātiem novadu veidošanas kritērijiem. Taču reformas projekts ir tikai sākuma stadijā, un priekšā vēl ir daudzas diskusijas. Tajā skaitā par būtiska papildus finansējuma novirzīšanu jauno novadu attīstībai, bez kā veiksmīga reformas īstenošana nav iespējama”, paužot savu personīgo viedokli atzīst biedrības “Reģionālo attīstības centru apvienība” (RACA) valdes priekšsēdētājs, Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis.

Pēc viņa domām, viens no gaidāmo diskusiju virzieniem būs saistīts ar jauno novadu robežām. “Ir jautājums – kāpēc zīmējot jauno novadu karti tajā tiek izmantotas tikai spēkā esošās robežas? Jāņem vērā, ka iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā novadu robežu noteikšanā tika pieļautas daudzas būtiskas kļūdas. Nav pieļaujams, ka šis neveiksmīgais mantojums tiek saglabāts”, uzskata V. Krauklis.

RACA valdes priekšsēdētājs arī norāda, ka reformas īstenošana var notikt tikai ar veiksmīgu visu ministriju, valdības un Saeimas iesaistīšanos, jo tā skar ļoti plašu jautājumu loku. “Viena pati novadu apvienošana un Latvijas kartes pārzīmēšana neko nemainīs – lai reforma dotu gaidīto efektu, ir vesela virkne paralēli risināmu jautājumu, kas tālu pārsniedz VARAM kompetenci”, saka V. Krauklis.

Viņa ieskatā sekmīgai novadu reformas īstenošanai pirmkārt nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu ceļu tīklu starp apvienojamo novadu centriem, ērtu sabiedriskā transporta satiksmi, teritoriāli līdzsvarotu valsts pakalpojumu pieejamību. Otrkārt, nedrīkst pieļaut situāciju, ka reformas rezultātā kādu esošo novadu iedzīvotājiem samazinātos sociālo pakalpojumu apjoms vai dzīves kvalitāte kopumā. Treškārt, pretestības mazināšanai pret reformu valstij ir būtiski pateikt – kas notiks ar tiem daudzajiem novadu deputātiem un darbiniekiem, kuri pēc reformas zaudēs darbu? Piemēram, Igaunijā veicot novadu reformu viņiem tika pieškirta kompensāciju divu gadu garumā, kuru laikā pielāgoties privātā darba tirgus prasībām.

“Taču kopumā ir skaidrs, ka bez ievērojamām papildus investīcijām novadu reforma nav iespējama. Igaunijai to izdevās panākt ar speciālas valsts investīciju programmas palīdzību, kas ļāva iedzīvotājiem noticēt, ka dzīve reformas rezultātā kļūs labāka, nevis sliktāka”, atzīst V. Krauklis.