Novadi aicina atteikties no skaitļkritērijiem izglītības infrastruktūras projektos

Reģionu pašvaldībām pašām jābūt iespējai atbildīgi vērtēt, kurās novada izglītības iestādēs investēt – ar šādu secinājumu noslēdzās Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) pašvaldību tikšanās.

“Apvienības biedri apsprieda Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM), noteikumprojektu, kas paredz kādiem investīciju aizņēmumiem ministrija dod, vai arī nedod saskaņojumu. Mēs uzskatām, ka šis dokuments neatbilst pašreizējai situācijai Latvijas reģionos. Pašvaldībām pašām jābūt iespējai izvērtēt, kurā izglītības iestādē ieguldīt. Kritērijs – bērnu skaits – nav pareizs un aicināsim šos noteikumus pārstrādāt,” norādīja RACA valdes priekšsēdētājs, Valkas novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Nacionālajai izglītības sistēmai vitāli svarīga ir sadarbība starp skolām un, optimizācijas procesos arī starp novadiem, lai nodrošinātu, ka izglītības sistēmas pamats Latvijas reģionos balstās skolēnu interesēs un vajadzībās. Izglītības infrastruktūras projektos pašos pamatos jāmaina fokuss uz kvalitatīviem rādītājiem, nevis nominālu audzēkņu skaitu.

RACA pašvaldību vadītāji un izglītības speciālisti, tiekoties, spriežot par IZM gatavoto noteikumprojektu, kas nosaka kritērijus un kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē pašvaldību dibinātu izglītības iestāžu investīciju projektus, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanu, kā arī vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu norādīja, ka vairākumā situāciju būtu lietderīgi atteikties no skaitļkritērijiem.

“Visi kolēģi viennozīmīgi uzskata, ka ministrijas piedāvājums nav pieņemams. IZM piedāvātais dokuments, ja tas tiks akceptēts ministrijas piedāvātajā redakcijā, novados liedz sakārtot tās izglītības iestādes, kuras ir ar perspektīvu un revitalizēt apdzīvotās vietas novadā, kurās pašvaldības saredz ilgtermiņa attīstības potenciālu,” uzsvēra Vents Armands Krauklis.

Latvijas realitātē izglītības programmas, kas piedāvā visiem skolēniem novadā vienlīdzīgas izglītības iespējas nonāk pretstatā skolēnu skaitam, kur ministrija mehāniski nosaka obligātu audzēkņu skaitu izglītības iestādēs, taču nevērtē izglītības sistēmas uzlabošanu un skolēnu vajadzību apmierināšanu.

Investīciju projekts valsts budžeta aizņēmuma saņemšanai cita starpā paredz,  ka izglītojamo skaitam ar investīciju projektu modernizējamajā vispārējās izglītības iestādē piecu gadu termiņā jāatbilst konkrētam skaitliskam kritērijam. Reģionu pašvaldību gadījumā – augstākam, nekā to rāda realitāte par iedzīvotāju un attiecīgi izglītojamo skaitu novados.

 Dažādos līmeņos diskusija ar pašvaldībām un IZM norisinās jau ilgstoši. Vēl aizvadītā gada vasarā, runājot par citu ministrijas gatavotu mērķinvestīciju programmu tika norādīts, ka unificēti kritēriji reģionālās reformas kontekstā, kad pašvaldību teritorijās ieviestas ievērojamas izmaiņas, nav racionāli un iespējamas izņēmumsituācijas. Diemžēl skaitļkritēriju pieeja atgriezusies arī jaunākajos IZM sagatavotajos dokumentos.

Pašvaldību un valsts vienotajam mērķim jābūt, lai nodrošinātu, ka skolēni saņem atbilstošu izglītību, ka infrastruktūra ir atbilstoša šīs desmitgades prasībām un pieaugošajiem kritērijiem, kurus Valsts izvirza jautājumos par skolēnu labsajūtu mācību iestādēs – telpu plašumu, ventilācijas, videi draudzīgas apkures apsaimniekošanas, energoefektivitātes un citām prasībām.

Lai nodrošinātu, ka skolu tīkls spēj apmierināt novada iedzīvotāju vajadzības svarīgs katra novada specifikas izvērtējums. Ir redzami piemēri, kur kādā novadā optimizējot pamatskolu un pārveidojot to par sākumskolu, ģimenes ar diviem vai vairāk bērniem pamatskolas vecumā izvēlas pārcelties uz kaimiņu novadu, kurā pieejama pilna cikla pamatizglītības iestāde, jo ģimenei reģionā racionālāk nodrošināt divu skolēnu nogādāšanu vienā mācību iestādē. Lai palīdzētu skolotājiem strādāt efektīvi, motivējoši un efektīvi sadarboties ar skolēniem un vecākiem, novados nav iespējama “unificētā konveijerpieeja”, kuru netieši, izvirzot mehāniskus skaitļkritērijus, atbalsta ministrija.

Novados ir jānodrošina vitāls skolu tīkls, kas spēj apmierināt novada iedzīvotāju vajadzības. Pieeja, kas ietver mehāniskus skaitļkritērijus, nozīmē, ka vērtējums tiek noteikts, pamatojoties tikai uz skaitliskiem rādītājiem un kritērijiem, neņemot vērā kontekstuālos faktorus vai kvalitatīvus aspektus. Šāda pieeja, diemžēl, bieži tiek izmantota izglītības sistēmā, lai noteiktu skolu, skolotāju vai skolēnu veiktspēju jo to iespējams ātrākā laikā analizēt. Tomēr, tikai mehānisku skaitļkritēriju izmantošana var būt kaitīga, jo tas var novest pie situācijām, kad skolotāji vai skolēni cenšas iegūt vērtējumus, nevis iegūt zināšanas un prasmes.

Tieši tāpat šo pieeju varam kritizēt vērtējot izglītības iestāžu potenciālu novados, Latvijas reģionos. Ir svarīgi izmantot kvalitatīvus rādītājus un novērtēt novada izglītības iestāžu kopējos kontekstuālos faktorus, lai nodrošinātu, ka vērtējums atspoguļo reālos apstākļus un veicina pozitīvu mācīšanās vidi reģionu skolu jauniešiem.