Aizputes muzejā nonākušas arheoloģiskas senlietas
Šodien, 23. aprīlī, Aizputes novadpētniecības muzejā atgriezās 12.-14. gs. kuršu ugunskapos iegūtie arheoloģiskie priekšmeti – aproču, saktu un kaklariņķu fragmenti, jostas sprādzes un citas senlietas, kas sākotnēji atrastas pakabinātas uz muzeja parādes durvīm.
Šī gada janvāra izskaņā Aizputes novadpētniecības muzeja vēstures un mākslas konsultants Andris Vasiļevskis, ierodoties darbā, uz muzeja ieejas durvju roktura atrada pakārtu sainīti, kurā atradās arheoloģiskas senlietas – kopumā 71 vienības.
“Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, par šo atradumu mēs ziņojām Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālistei, arheoloģijas un vēstures daļas vadītājai Sandrai Zirnei, lai noskaidrotu tālākās rīcības soļus, jo likumiski muzejs nedrīkst uzņemt krājumā, tā teikt, “melnās arheoloģijas” laikā iegūtus priekšmetus,” par negaidīto atradumu stāsta Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.
Kopā ar iesniegumu, šīs senlietas 6. februārī nodotas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas valsts inspektorei Kristai Savinai, kas senlietas nogādāja ekspertam Rīgā. Arheoloģiskā materiāla izvērtēšanu veica Mg. hist., vēsturnieks un arheologs, Latvijas Universitātes pētnieks, arheoloģijas katedras vadītājs, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts (arheologs), Latvijas Arheologu biedrības un Eiropas Arheologu asociācijas biedrs Mārcis Kalniņš, kas šodien atgrieza muzejam arheoloģiskos priekšmetus kopā ar to izpētes informāciju (apraksti, datējumi u.c.). Lielākā daļa senlietu datētas ap 13.,14. gadsimtu, kas iegūtas kādā no senvietām, kur atrodas senie kuršu ugunskapi.
“Pēc datējuma priekšmeti nākuši no viduslaiku sākumu, un kurši šajā periodā bija pēdējā no baltu tautām, kas pārgāja kristietībā. Šajos atrastajos priekšmetos skaidri redzamas pagānisma rituālu paliekas, kad apbedīšana notiek vēl senajās tradīcijās. Vienīgā lieta, kas iztrūkst ir vieta, no kuras senlietas nākušas. Tā ir tā lieta, kas būtu ļoti svarīgi zināt, jo reizēm pat vieta ir daudz svarīgāka, nekā paši priekšmeti. Tas mums, arheologiem, dotu kontekstu un informāciju, lai saprastu un uzzinātu ko vairāk, jo, iespējams, tie ir jauni un nezināmi senkapi, kurus būtu jāņem valsts aizsardzībā, kā arī šādu senlietu tur varētu būt vēl daudz,” stāsta arheologs M. Kalniņš.
Apskatīt kuršu senlietas bija ieradusies arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Jana Mikuļska.
Minētie arheoloģiskie priekšmeti pēc to uzskaites pabeigšanas tiks iekļauti muzeja krājumā un no nākamās nedēļas tie būs pieejami apskatei arī muzeja apmeklētājiem.
