Iezīmējas dialoga iespēja sarunā par pašvaldību izglītības iestādēm ar IZM

Sadarbības sanāksmē, kur novadu pārstāvji, Reģionālās attīstības centru (RACA) pašvaldību vadītāji un eksperti tikās ar Izglītības un Zinātnes ministrijas pārstāvjiem, iezīmējās iespējamie risinājumi, lai normatīvā akta projekta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3. komponentes “Nevienlīdzības mazināšana” 3.1. reformu un investīciju virziena „Administratīvi teritoriālā reforma” 3.1.1.5.i investīcijas „Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” īstenošanas noteikumiem, sagatavotu pašvaldību reālajai situācijai atbilstošus kritērijus.

Minētais dokuments paredz iespēju novadiem pretendēt uz līdzekļiem – pašvaldības dibinātu vispārējās izglītības iestāžu, kas atrodas ārpus pašvaldību administratīvajiem centriem, to infrastruktūras pilnveidei un aprīkošanai (investīcijai paredzētais finansējums (30 690 000 euro) sākotnēji plānots 20 izglītības iestādēm).
“Mēs ilgstoši esam uzlūkojuši šo programmu ar bažām un šaubām vai novados varēsim pretendēt šim finansējumam. Šodien beidzot guvām reālu ieskatu par programmas mērķiem, kādus tos redz ministrijas pārstāvji un kādā ietvarā tā tikusi veidota, finansējumu iezīmējot Eiropai. Redzam arī to, ka mūsu argumentus beidzot uzklausīja un jau tuvākajā laikā sagatavosim savu, precīzu ierosinājumu kopumu,” pastāstīja RACA valdes priekšsēdētājs, Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Viņš turpināja : “mūsu mērķis ir visas Latvijas līdzsvarota attīstība un skolu tīkls, kuru veido pašvaldību realitātei un jaunajai administratīvi teritoriālajai reformai atbilstošs skolu tīkls, kur skolēni iegūst kvalitatīvu izglītību savā dzimtajā novadā, kur ceļš uz fakultatīvajām nodarbībām un interešu izglītības nodarbībām nav mērāms stundās – tas ir mūsu visu kopējais mērķis. To vēlreiz ar konkrētiem piemēriem akcentējām IZM pārstāvjiem.”
Diskusijas laikā izvērtās karstas diskusijas par IZM līdz šim programmas finansējumā ietverto kritēriju kopumu – skolēnu skaitu kā vidējās izglītības, tā pamata izglītības iestādēs. Novadu pārstāvji izteica bažas vai minētie kvantitatīvie kritēriji ir iekļauti IZM programmā ietverot esošo pašvaldību reālo situāciju, īpaši ņemot vērā jauno administratīvi teritoriālo dalījumu un pašvaldību iedzīvotāju reālos demogrāfijas rādītājus novados.
Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka lai programma tiktu sekmīgi un jēgpilni realizēta, nepieciešams būtiski palielināt atbalsta saņēmēju skaitu, īpaši reģionos, no galvaspilsētas attālajos novados.
Viens no asākajiem oponentiem esošajam IZM piedāvātajam kritēriju kopumam bija RACA valdes loceklis, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičš.
“Esošais modelis – tas ir pārāk skarbs pret pašvaldību izglītības iestādēm. Visas ministrijas ieceres ir konceptuāli pareizas, bet nevaram neņemt vērā novadu ģeogrāfiju. Bērnu skaits izglītības iestādēs un attālumi līdz izglītības iestādēm ir faktors, bez kura skatījums uz reālo situāciju nav iespējams,” uzsvēra Lungevičs.
Kritēriji, kādus tos iezīmējusi IZM paredz arī to, ka ja pašvaldības jau savlaicīgi un pārdomāti nestrukturējusi un optimizējusi savā pārvaldībā esošās izglītības iestādes, tām nav iespējams piedalīties kā pretendentiem uz renovācijas finansējumā saņemšanu.
“Tas daļu Latvijas pašvaldības nostāda īpatnā situācijā, kur par savlaicīgi paveiktu “mājasdarbu” tiec pastumts malā,” piebilda Vents Armands Krauklis.
Aktīvi diskutējot RACA ekspertiem izdevās nodot IZM pārstāvjiem koncentrētu vēstījumu – ka unificēti kritēriji šādā reģionālās reformas fāzē nav racionāli un iespējamas izņēmumsituācijas, kā konkrētā piemērā par Cēsu novada izglītības iestādi Jaunpiebalgā.
RACA rosinās papildināt esošos kvantitatīvos kritērijus ar virkni kvalitatīvo rādītāju un vienlaikus rosina IZM un ministrijas Valsts sekretāri Līgu Lejiņu rast iespēju palūkoties uz Latviju kā pilnasinīgu sistēmu, kurā novadu izglītības iestādes pilda ne tikai nominālu funkciju, bet ilgtermiņā ir arī attīstības faktors, kas palīdz pieņemt virkni ar izglītības procesu tieši nesaistītu lēmumu vietējā sabiedrībā, tās kopienas izaugsmē.