Reģonu vadītāji vēršas pret jauno kases aparātu ieviešanu
Biedrība “Reģionālo attīstības centru apvienība” ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, paužot satraukumu par negatīvājām sekām, kādas varētu rasties 2017.gadā piespiedu kārtā visos uzņēmumos ieviešot jaunus kases aparātus. Reģionu vadītāji norāda, ka LR Ministru Kabineta pieņemtie noteikumi rada birokrātiskās, adminstratīvās un papildus finansiālās izmaksas.
Atgādinām, ka 2014.gada 11.februārī LR Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” un noteikumus Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”, paredzot noteikumu ieviešanu ar 2017.gadu.
“Neskatoties uz to, cik godprātīgs ir uzņēmējs, tam būs jāinvestē papildus līdzekļi jaunu kases aparātu iegādei vai esošo uzlabošanai, kā arī obligāti jāslēdz līgumu par kases aparātu apkalpošanu, tādējādi tiks radītas papildus izmaksas, ar kurām būs jārēķinās, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību. Līdz šim uzņēmēji maksāja tikai par kases aparāta uzstādīšanu,” situāciju skaidro biedrības “Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Vents Armands Krauklis arī norāta uz pretrunu, jo MK noteikumi paredz, ka ir noteikts labvēlīgs nosacījums attiecībā uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem , kuri jaunās paaudzes kases aparātus var sākt lietot tikai no 2019. gada 1. janvāra. “Atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku var būt uzņēmējs, kura pēdējo triju pārskata gadu laika vidējais neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 4 200 000 eiro. Līdz ar to veidojas absurda situācija, ka mazajam lauku veikalam ar pāris apmeklētājiem dienā ir jāpāriet uz jaunākās paaudzes kases aparātu, turklāt papildus katru gadu būs jāmaksā par tā apkalpošanu, savukārt lielveikali kases aparātus varēs mainīt 2019. gadā,” vēstulē raksta Vents Armands Krauklis.
“Veikt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos kļūst ar katru gadu grūtāk, jo, neskatoties uz publiskajiem solījumiem atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus arī reģionos, rodas sajūta, ka tiek darīts viss, lai uzņēmējdarbība attīstītos tikai Rīgā. Jebkura veida papildus birokrātiskais slogs, kā arī papildus izmaksas, kuras tiek radītas no valsts puses reģionos, grauj uzņēmējdarbības vidi vai pat to iznīcina. Augstākminētie MK noteikumi ir vēl viens konkrēts piemērs, kur vienlaicīgi tiek palielināts administratīvais slogs attiecībā uz uzņēmējiem, kā arī palielinātas biznesa vešanas izmaksas,” reģionu vadītāju viedokli pauž Vents Armands Krauklis.
Neizprotama esot arī prasība jaunos kases aparātus ieviest valsts un pašvaldību iestādēs. “Pašvaldības, valsts iestādes, pašvaldību uzņēmumi nav uzskatāmi par potenciālajiem krāpniekiem, tādēļ nav saprotams, kāpēc būtu jātērē papildus nodokļu maksātāju nauda jaunākās paaudzes kases aparātu iegādei un maksājumu veikšanai par to apkalpošanu,” neizpratni pauž reģionālo centru vadītāji.
Biedrība „Reģionālo attīstības centru apvienība” ir dibināta 2015.gadā ar mērķi apvienot pašvaldības, kas LR Nacionālajā attīstības plānā definēti par reģionālajiem attīstības centriem, lai nodrošinātu biedru sadarbību vienota viedokļa formēšanā attīstības, tiesiskajos, kā arī citos kopīgos jautājumos un biedru interešu pārstāvību attiecībās ar privātām un publiskām institūcijām valsts un starptautiskā līmenī.
Biedrībā „Reģionālo attīstības centru apvienība” kā dalībnieki darbojas 21 Latvijas pašvaldība: Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Ogres novads, Preiļu novads, Saldus novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads.
