Domes sēdē deputātu vairākums lēma Mēru muižu neatsavināt

2023. gada 19. oktobrī Smiltenes novada pašvaldības domes sēdē skatīts jautājums par Mēru muižas atsavināšanu. Ar balsu vairākumu (9  balsis “pret”, 4 – “par”) domes deputāti lēma neapstiprināt nekustamā īpašuma “Mēru muiža”, Bilskas pagastā atsavināšanu un izsoles noteikumus.

Jau rakstījām, ka 12. oktobrī Smiltenes novada pašvaldības Finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgās komisijas sēdē deputāti uzklausīja administrācijas darbinieku apkopoto informāciju par muzejam nepieciešamām telpu platībām, ieguldītajām investīcijām, provizoriskām izmaksām, lai to pārceltu uz pašvaldības īpašumu Kalnamuižā, kā arī iedzīvotāju bažas un redzējumu par muižas turpmākiem attīstības scenārijiem. Komitejas sēdē deputātu viedokļi atšķīrās. Daļa no viņiem bija pret Mēru muižas atsavināšanu, kamēr muzejam nav atrasta jauna vieta. Citi stingri iestājas par to, ka tai jāmeklē jauns saimnieks, lai šo īpašumu sakārtotu un attīstītu, jo ilgtermiņā pašvaldības līdzekļu tam, visticamāk, nebūs, Jautājumu lēma virzīt uz domes sēdi, lai par to lemtu ikviens no 15 deputātiem.

Domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, uzrunājot deputātus, aicināja neatbalstīt muižas atsavināšanu un atzīmēja, ka apstākļi, kas saistās ar muzeja funkcijas pārcelšanu uz citu vietu ir problemātiski, lai to atrisinātu tuvāko gadu laikā. Mēru muižas ēku atsavināt nevar, jo pašlaik nav citu telpu, kur muzeju pārcelt. Virzot šo jautājumu kā prioritāru, var aizkavēties citu novadā svarīgu jautājumu risināšana – skolu modernizācija, sociālo pakalpojumu infrastruktūras, Jāņukalna un Viedrades kvartāla attīstība un citi.  “Ja šī ēka būtu tukša, tad nebūtu diskusijas par to, vai to atsavināt. Mans galvenais arguments ir, ja mēs nevaram atrast citas telpas, kur pārcelt muzeju, šis lēmums ir nepamatots. Gribu izvairīties no lēmumiem, kurus mēs nevaram izpildīt,” sēdē uzsvēra E. Avotiņš.

Deputāts Mārtiņš Vīgants (“Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”)  atzina, ka sākotnējais lēmuma pieņemšanas veids bija aplams, jo tas tika “izrauts no konteksta”, nebija definēti ieguldījumi Kalnamuižā, kas būtu nepieciešami muzeja pārcelšanai, iztrūka diskusiju ar iedzīvotājiem, apspriežu par to, kur pārvietot iestādi. Bez konkrēti noteiktas vietas, kur to pārvietot, muižu atsavināt nevar. Deputāts uzskata, ka būtu jādod vairāk iespējas iedzīvotāju iniciatīvām.

Inga Ērgle (“Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) norādīja, ka līdzšinējā jautājuma risināšanā pieļautas komunikācijas kļūdas, jo jautājums nav ticis diskutēts ar iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu kopienas viedokli, būtu bijis nepieciešams organizēt tikšanās un uzklausīt viedokļus, viņu redzējumu muižas attīstībai. I. Ērgle pauda uzskatu, ka muižas jautājums šobrīd nav tik akūts, lai ēku virzītu uz atsavināšanu, prioritārāk būtu risināt Viedrades kvartāla un Jāņukalna attīstības ieceres. Mērķis ir ēku iedzīvināt, ienest tajā jaunu dzīvību. Deputāte uzskata, ka jāturpina diskusijas, un iesaka apsvērt iespēju veidot uzkrājumus fundamentālu ēkas uzturēšanas darbu veikšanai.

Arī Toms Markss (Zaļo un Zemnieku savienības politiskās partijas “Latvijas Reģionu Apvienība”) uzstāja, ka būtu bijusi nepieciešama sadarbība un komunikācija ar vietējo kopienu. Nākotnē deputāts vēlētos, lai muzejs atrastos Smiltenē, taču saprot, ka uz domes sēdi sagatavotajā lēmumprojektā paredzētie nosacījumi nosaka lielus apgrūtinājumus potenciālajam pircējam. T. Markss pauda bažas par neskaidrību muzeja pārvietošanas jautājumā un atklāja, ka veicis pārrunas ar Mēru iedzīvotājiem, paužot viedokli, ka lēmums par atsavināšanu ir pāragrs, tāpēc balsos pret to.

Viedokli pauda arī Iluta Apine (“Jaunā vienotība”), kas atgādināja, ka izglītības un kultūras nozarē peļņu ne vienmēr iespējams gūt ātri, turklāt muzejs pilda svarīgu izglītojošo funkciju. I. Apine kolēģus aicināja balsot pret atsavināšanu un iebilda argumentam, ka muzejam būtu jābūt administratīvajā centrā, jo nozīmīgu iestāžu izkliedēšana palīdz novadam attīstīties kopumā.

Vērtējumu izteica arī priekšsēdētaja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos Astrīda Harju (“Jaunā vienotība”), kas atzina darba grupas kļūdas, strādājot ar kultūras mantojuma objektiem, jo bijis nepieciešams ar šīs muižas jautājumu strādāt atsevišķi. Deputāte uzskata, ka muižas attīstības veicināšanā būtu kopā jāsadarbojas uzņēmējiem, sabiedrībai un pašvaldībai. A. Harju minēja, ka saistībā ar šī brīža apstākļiem, kuros nav iespējams muzeju pārcelt uz citām telpām pilsētā, tam jāpaliek pašreizējā atrašanās vietā, bet muiža jāattīsta, jādod iespējas nomniekiem, tāpēc viņas balsojums ir pret.

Savas domas un lēmumu par muižas atsavināšanu sēdē nebija mainījis Dainis Aļeksējevs (“Latvijas Attīstībai”), paužot vairākus argumentus par līdzšinējo muižas darbu. Viņš minēja, ka viņa viedokli palīdzēja strukturēt iedzīvotāju rīkotais virtuālais pikets. Deputāts nonācis pie secinājuma, ka citur Latvijā novada līmeņa muzeji neatrodas ārpus administratīvā centra, tāpat māc bažas par to, ka telpas nav piemērotas muzeja vajadzībām. Deputāts sniedza ieskatu finanšu datos, salīdzinot muzeja ienākumus ar šāda tipa iestādēm kaimiņu novados – Gulbenē un Alūksnē. Smiltenes novadpētniecības muzeja apmeklējumu skaits ir bijis krietni zemāks, ko D. Aļeksējevs saista ar nepiemērotajām telpām un atrašanās vietu. Viņaprāt, muzeju varētu izvietot, topošajā Viedrades kvartālā Pils ielā 9, Smiltenē, vai Smiltenes Mūzikas skolas ēku, kas varētu atbrīvoties līdz ar jaunas šim mērķis paredzētas būves izveidi Jāņukalna projektā. D. Aļeksējevs uzskata, ka šo jautājumu būtu jārisina esošajam sasaukumam, lai nepārceltu tā atkārtotu skatīšanu citiem.  Deputāts uzskata, ka jāvirzās uz priekšu, jāinvestē attīstībā, nevis jāuztur pozīcijas, kas sagādā lielus izdevumus, bet nenes ienākumus. Deputāts norādīja, ka atsavināšanas gadījumā muižas pircējam, ņemot vērā nosacījumus, būtu jābūt filantropam vai cilvēkam, kurš vēlas savu vārdu ierakstīt vēsturē, jo projektam nesaredz peļņas iespējas.

Domes sēdē savu viedokli izteica arī novadpētniecības muzeja vadītāja Ieva Miķe, uzstājot, ka gadījumā, ja muzejs tiktu pārvietots, tam jāatrodas piemērotās, novada tēlu veidojošās telpās. I. Miķe atgādināja, ka muzejs un tā krājums ir valsts aizsargāts, tāpēc pret to jāizturas ar īpašu vērību, tam ir jāizrāda cieņa. Šī brīža situācijā nav korekti lemt par atsavināšanu, bet tikai pēc tam meklēt muzejam jaunas telpas.

Pēc visu viedokļu uzklausīšanas notika domes balsojums, kurā četri deputāti nobalsoja “par” atsavināšanu, deviņi -“pret”. Viena deputāta balsi neieskaitīja, jo, piedaloties sēdē attālināti, nebija ieslēgta video kamera, kas liedza pārliecināties par balsotāja klātbūtni. Viens deputāts sēdē nepiedalījās darba komandējuma dēļ. Balsojuma rezultāts nosaka, ka Mēru muiža netiek nodota atsavināšanai. Uz nākamo Finanšu un attīstības komitejas sēdi administrācijai uzdots sagatavot ziņojumu par muižas neizmantotajām telpā un redzējumu to turpmākai izmantošanai. Spēkā paliek muzeja telpu optimizācija, lai dotu vairāk vietas komersantiem, kas palīdzēs rast resursus ēkas uzturēšanai.