Ar labklājības ministri diskutēs par deinstitucionalizāciju reģionālajos attīstības centros
Latvijas Reģionālo attīstības centru apvienība ceturtdien, 21.jūnijā plkst. 9:00 organizē attālinātu diskusiju ar labklājības ministri Eviku Siliņu par deinstitucionalizācijas procesu īstenošanu Latvijas reģionos.
Deinstitucionalizācijas procesu īsteno Labklājības ministrija ar Eiropas Savienības piešķirto finansējumu. “Deinstitucionalizācija ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. Deinstitucionalizācijai ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi,” skaidrots Labklājības ministrijas interneta lapā.
Latvijas Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis pirms diskusijas norāda, ka šobrīd nav skaidrības par deinstitucionalizācijas procesu finansējumu pēc tam, kad tiks pārtraukts Eiropas Savienības finansējums. “Pirms deinstitucionalizācijas uzsākšanas visas iesaistītās pašvaldības piekrita nosacījumiem, ka pēc Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanas šos procesus pašvaldības uzturēs pašas. Taču tas bija ”pirms kara”, tolaik bija citas izmaksas. Šobrīd ir skaidrs, ka pašvaldības vienas pašas šos procesus nespēs nodrošināt. Uzskatu, ka valsts atbalsts ir obligāts, lai turpinātu iesākto,” problēmas būtību ieskicē Vents Armands Krauklis.
Latvijas Reģionālo attīstības centru apvienība vēlas panākt, lai tiktu garantēts valsts atbalsts pašvaldībām pēc deinstitucionalizācijas procesa noslēgšanas, tādā veidā turpinot nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Uzsākot projektu, pašvaldības bija paredzējušas konkrētu finansējumu tā turpināšanai, bet izmaksas, kas ir nepieciešamas uz vienu cilvēku, ir pieaugušas pat līdz 300%, kas nav samērīgi izdevumi un ar ko pašvaldības nebija rēkinājušās pirms projekta uzsākšanas.
Nav arī skaidrības par to, vai ir valsts definēti konkrēti pakalpojumu veidi personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kurus būtu nepieciešams ieviest obligātajā pakalpojumu grozā, vai arī šo pakalpojumu nodrošināšanas un finansēšanas iespējas ir pašvaldības kompetencē.
