info@raca.lv
+371 275 891 46 | +371 2038 48 44 | en_US ru_RU

Aktualitātes

Jaunumi, notikumi, projekti

Vents Krauklis: IZM rosinātie skolēnu skaita kritēriji apdraud laukus

Valkas novadā neviena skola nekvalificēsies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu skolā, pārliecināts novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka tik nozīmīgu jautājumu kā minimālais skolēnu skaits skolā Saeimā nevar izskatīt divos lasījumos. Turklāt viņš uzskata, ka ar šādu likumdošanu tiks būtiski ierobežotas gan vietvaru, gan lauku iedzīvotāju tiesības saņemt iespējami tuvu dzīvesvietai vismaz sākumskolas izglītību un pamatizglītību.

Šo normu noteikšana būs pretrunā ar pašu pieņemtajām Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014-2020.gadam un arī ar valdības deklarāciju, kurā noteikts ievērot principu — sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīvesvietai, domā Krauklis.

«Ja runājam par pamatskolām un, jo īpaši par sākumskolām, atbilstoši IZM virzītajam minimālajam skolēnu skaitam, Valkas novadā nekvalificētos neviena skola. Mēs esam individuāli runājuši ar lauku pamatskolu vecākiem. Gadījumā, ja šāda norma stājas spēkā, tad laukos nav pieejama arī pirmsskolas izglītība, jo, slēdzot pamatskolu, nebūs arī pirmsskolas grupas, kas patlaban ir pie katras lauku pamatskolas vai sākumskolas,» brīdināja Krauklis.

Viņš gan atbalsta nosacījumu veidot lielākas un spēcīgākas vidusskolas, nosakot minimālo skolēnu skaitu, taču arī par to vēl vajadzētu diskutēt. Arī 120 skolēni pierobežas vidusskolā ir nepamatoti augsts skaitlis, pārliecināts Krauklis.

Kā piemēru viņš minēja ģimeni, kurā ir viens četrgadnieks, savukārt otrs bērns mācās 1.klasē. «Lai abus šos bērnus iesēdinātu autobusā un aizvestu uz pilsētu, ir jānodrošina atbalsta personāls. Tas fiziski nav iespējams. Tas nozīmē, ka laukos dzīvojošajiem ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem ir jāsakravā iedzīve un jābēg projām no pagasta. Tā ir absolūti nepieļaujama situācija,» pauda Krauklis.

Viņš atklāja, ka Valkas novada pašvaldība ir nolēmusi nākamgad Ērģemes pamatskolai pievienot Kārķu sākumskolu, kas nozīmē, ka juridiski būs viena skola, bet bērniem būs iespēja mācīties uz vietas Kārķos. Savukārt minētajā likumprojektā ir ierakstīta norma, ka arī filiālēs vajadzēs būt noteiktam skolēnu skaitam, pretējā gadījumā tās būs jāslēdz.

«Tas vienkārši ir absurdi. Pašvaldības jau tagad domā, kur un kā veidot skolu filiāles, lai tās būtu gan ekonomiski izdevīgas, gan šajās vietās būtu skolotāji. Ja Saeima pieņem šādu likuma normu, tas nozīmē pilnīgu lauku iztukšošanu. Tas nozīmēs, ka laukos paliks tikai pensionāri. Tā nedrīkst būt. Patlaban cilvēki laukos ir ļoti satraukušies. Jau šī ziņa vien ir nepieņemama, ka politiķi kaut ko tādu valstī plāno darīt,» pauda novada mērs.

Viņš pauda cerību, ka, skatot nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, Saeima nolems minēto likumprojektu izņemt laukā.

Vienlaikus Reģionālo attīstības centru apvienība gatavošot vēstuli Saeimai, kurā norādīs uz riskiem valsts attīstībai gadījumā, ja tiks pieņemtas IZM rosinātās izmaiņas.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 23. oktobrī, komisijas sēdē neatbalstīja IZM ieceri steidzamības kārtā virzīt grozījumus Izglītības likumā, kas paredz noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās un arī to filiālēs. Par to vēl jālemj Saeimai.

Ministrijas izstrādātie grozījumi paredz deleģējumu valdībai atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības un vispārējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.

Tāpat tie paredz noteikt, kādam ir jābūt izglītojamo skaitam katrā pamatizglītības programmas īstenošanas vietā, ja iestāde šo programmu piedāvā dažādās adresēs jeb filiālēs.

Izglītojamo skaitu plānots noteikt, ņemot vērā iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tostarp ievērojot administratīvi teritoriālo reformu, uzsver IZM.

Vienlaikus valdībai paredzēts uzdevums noteikt kvalitātes kritērijus vispārējās izglītības programmas īstenošanai vidējās izglītības pakāpē.

Ja privātā izglītības iestāde neatbildīs noteiktajām prasībām, tā varēs turpināt programmu īstenošanu, taču tiekot finansētai tikai no dibinātāja budžeta, paredz grozījumi. Tie arī paredz, ka izglītojamo skaita vai kvalitātes kritēriju (vidējās izglītības pakāpē) neizpildes gadījumā netiks piešķirts finansējums pedagogu darba samaksai.

Lai gan šajā likumprojektā nav minētas konkrētas iespējamās prasības skolēnu skaitam, maijā valdība izskatīja IZM informatīvo ziņojumu, kurā tika piedāvāts četru reģionu bloka modelis ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klasēs.

Viens no reģionālajiem blokiem būtu pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Otru reģionālo bloku veidotu administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi. Nākamais bloks būtu pagastu teritorijas, savukārt ceturtajā blokā ietilptu teritorijas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri.

Latvijas pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju — Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā sākumskolas, jeb 1.-6.klases posmā IZM rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu — 400, kas nozīmē, ka skolām būtu jānokomplektē vidēji 22 skolēni trīs klašu komplektos. 1.-9.klases posmā minēto pilsētu skolām tika rosināts noteikt minimālo skolēnu skaitu — 450 un nokomplektēt vidēji 25 skolēnus 2 klašu komplektos, savukārt vidusskolas posmā par minimālo skolēnu skaitu tika piedāvāts noteikt 150 un īstenot divu klašu komplektus ar 25 skolēniem katrā klasē.

Otrajā reģionālajā blokā sākumskolas, jeb 1.-6.klases posmā IZM rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu -300 un īstenot divu klašu komplektus ar 25 skolēniem katrā klasē, 1.-9.klases posmā par minimālo skolēnu skaitu rosināja noteikt -360 un nokomplektēt vidēji 25 skolēnus 2 klašu komplektos, turpretī vidusskolas posmā — 120 un tāpat nokomplektēt vidēji 25 skolēnus 2 klašu komplektos.

Pārējā Latvijas teritorijā, izņemot attālās vietās reti apdzīvotās teritorijās minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu būt 35, rosināja ministrija. IZM piedāvāja veidot klases ar vidēji sešiem skolēniem sešu klašu komplektos. Tomēr šīm izglītības iestādēm būtu jādarbojas kā citām izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas un atbalsta personāla un jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas.

1.-9.klases posmā IZM rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu — 80 ar vidēji deviņiem skolēniem deviņu klašu komplektos, savukārt vidusskolā noteikt minimālo skolēnu skaitu — 45 ar vidēji 15 skolēniem katrā klasē.

Turpretī reti apdzīvotas teritorijas, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību, IZM rosināja sākumskolās noteikt vidēji piecus skolēnus klasē un šīm izglītības iestādēm būtu jādarbojas kā citām izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas un atbalsta personāla un jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Savukārt minimālais skolēnu skaits šajā izglītības posmā būtu 15. Pamatskolas posmā IZM rosināja noteikt skolēnu skaitu — 70 ar vidēji astoņiem skolēniem klasē, turpretī vidusskolas posmā — 30 ar vidēji 10 skolēniem klasē 10.-12.klašu posmā.

Informatīvajā ziņojumā IZM uzsvēra, lai viens izglītojamais nebūtu kā robežpunkts, kuru nesasniedzot skola vairs nevarētu pastāvēt, nosakot minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē, IZM pieļauj 10% svārstību skolēnu skaita ziņā.