Aizvadīta Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku atcere
Apritot 108. Ziemassvētku kauju gadskārtai, nozīmīgākajai epizodei Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku pulku cīņās, 11. janvārī Jelgavas novada pašvaldība aicināja uz Ziemassvētku kauju atceres pasākumiem. Godinot Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu karavīru varonību, atceres pasākumos piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns un Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Tradicionāli svētku programma iesākās ar piemiņas brīdi Mārupes novada Antiņu kapsētā, aicinot klātesošos nolikt ziedus un pieminēt Ziemassvētku kaujās kritušos latviešu strēlniekus. Pēc tam ikviens interesents tika aicināts uz Ziemassvētku kaujas muzeju “Mangaļi”, kur varēja apskatīt Latvijas armijas bruņojuma un ekipējuma izstādi, kā arī piedalīties izzinošajā spēlē “Kauju vietu noslēpumi”. Piedaloties Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Nacionālo Bruņoto spēku un Jelgavas novada pašvaldības vadības pārstāvjiem, pie muzeja notika jaunsargu solījums un Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu zvēresta ceremonija. Noslēdzoties jaunsargu un zemessardzes zvērestu ceremonijām, sekoja kopīgs gājiens no Ziemassvētku kaujas muzeja “Mangaļi” līdz Ložmetējkalnam. Dienas noslēgumā, kā ierasts, Ložmetējkalnā notika atceres pasākums. Pēc atceres pasākuma Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs Ložmetējkalnā tikās ar skautiem un gaidām, kuri piedalījās ikgadējā ziemas nometnē “Baltais vilks”. Tāpat klātesošie varēja baudīt siltu tēju un uz ugunskura gatavotu putru.
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs, vērtējot pasākuma norisi, sacīja:
“Ziemassvētku kauju piemiņas pasākums mums atgādina, cik svarīgi ir būt vienotiem. Tas liek aizdomāties, ko katrs no mums šodien dara, lai godātu šo mantojumu? Vai mēs sargājam savu valsti ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem? Vai mēs spējam atrast spēku vienoties, kad tas ir vissvarīgākais? Šodien, kad mūsu pasaulē atkal skan kara trokšņi un taisnīgums tiek apdraudēts, mēs redzam, ka aizgājusī vēsture nav tikai pagātne – tā ir dzīva. Tā atbalsojas mūsos katru reizi, kad mēs iestājamies par taisnīgumu, brīvību un mieru”.
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākums ir viena no Jelgavas novada nozīmīgākajām tradīcijām, kas pulcē vēstures entuziastus un patriotus, simbolizējot tautas cieņu pret kritušajiem varoņiem un kopīgo atmiņu spēku.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Turklāt laikapstākļi bija ļoti skaudri – vairākas dienas valdīja vairāk nekā -30 grādu sals. Kaujas norisinājās no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim jeb no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim pēc jaunā kalendāra. Krievu armijas plānos šīs operācijas mērķis bija pārraut vācu pozīcijas, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā.
