Aizkraukles novads
Aizkraukles kā apdzīvotas vietas vēsture ir sena. Tās vārds minēts Indriķa hronikas (Heinrici Chronicon Livoniae) trešajā grāmatā par bīskapu Albertu, kas stāsta par notikumiem Baltijā 12.gs. beigās un 13.gs. pirmajos gadu desmitos. Tajā tiek stāstīts, ka lietuvieši kopā ar Aizkraukles (Asscrade) un Lielvārdes līviem, kopskaitā trīs simti kareivju, devās uzbrukumā Rīgai, kurā mitinājās kristieši. Pēc sīvām cīņām tikai ar niecīgu ieguvumu līvi un lietuvieši atkāpās.
Aizkraukle tolaik bija viens no lielākajiem Daugavas lībiešu centriem Daugavas labajā krastā, stratēģiski izdevīgā vietā starp diviem Daugavā ieplūstošiem strautiem, no kuriem lielāko sauca Ašķere. Šeit atradās koka pils, kuru apdzied Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis”. Vēlāk to nopostīja krustneši.
Krietni vairāk ziņu par Aizkraukli jau ir Atskaņu hronikā, kas vēsta par krusta kariem Baltijā un vietējo tautu brīvības cīņām 13.gadsimtā. Šajā laikā Aizkrauklē tika uzcelta mūra pils (ap 1211.gadu), kurā saimniekoja komturi un kas bija apdzīvota līdz 17.gadsimta vidum, kad zviedru – poļu kara laikā to sagrāva.
Aizkraukles novada pašvaldība www.aizkraukle.lv
Aizkrauklē vilcienam pielāgos divus autobusu reisus
