Par aizvadīto gadu Valkas novadā – domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis

Valkas novada Vēstis

Kāds bijis aizvadītais gads? Kurus no padarītajiem darbiem gribētos vairāk izcelt pārējo vidū?

– Kopumā ņemot, gads bijis ļoti piepildīts ar aktivitātēm visās jomās, un patīkamākais, ka katrā no tām ir lielāks vai mazāks progress. Pārliecinājāmies, ka mūsu stratēģija ir pareiza, un tā nes pozitīvus rezultātus.

2015.gadā, protams, bija vairāki lieli kultūras un sporta pasākumi, kas daudziem paliks atmiņā. Ļoti daudz darījām izglītības materiālās bāzes uzlabo- šanā, arī pilsēta, pagasti kļuva sakoptāki un skaistāki. Uzlabojumus redzam arī sociālajā jomā. Ekonomikas sfērā redzam pozitīvu tendenci, ka strādājošo skaits novadā pērn kaut nedaudz, bet atkal palielinājās.

Aizvadītajā gadā ielikām būtiskus pamatus fundamentālai attīstībai nākamajos gados. Tas prasīja ļoti daudz laika un neatlaidības.

Pirmkārt, jau gada sākumā, sadarbībā ar Valgas pilsētas valdi, rī- kosim konkursu par labāko un piemērotāko risinājumu Valkas – Valgas dvīņu pilsētas centra attīstības projektam. Tagad jau ir skaidrs, ka projektu īstenosim, jo Latvijas – Igaunijas programmā nauda tam ir rezervēta. Iedzīvotāji tā rezultātu redzēs jau 17.gadā. Tas noteikti iedos jaunu, nopietnu virzību pilsētas centra attīstībai ekonomiskā ziņā un, protams, arī vizuāli tas kļūs daudz pievilcīgāks. Kopīgs pilsētu centrs ar tirgus laukumu, paviljonu un gājēju ielu arī tūristiem dos vairāk iespēju pie mums pilnvērtīgi atpūsties.

Otrkārt, pagājušais gads bijis sekmīgs pārrunās ar dažādiem uzņēmējiem. Šogad mēs gatavosim tehniskos projektus, jo ceram nākamajā gadā realizēt divu jaunu ražošanas korpusu būvniecību Lauktehnikas rajonā. Plānojam nojaukt divas vecās dzīvojamās ēkas, tā apvidu padarot vizuāli pilnīgi savādāku. Esmu pārliecināts, ka ar laiku šis rajons kļūs ļoti iecienīts un prestižs. Taču, vissvarīgākais, protams, ir tas, ka novadā būs jaunas darba vietas.

Piesaistot ES fi nansējumu, plānojam arī pārbūvēt Meža ielu un atjaunot ielu segumu Parka ielā, kā arī būvēt vēl vienu jaunu ražotni bijušajā ķieģeļu ceha teritorijā. Arī šeit sagaidām vairākus desmitus jaunu darba vietu nozarē, kas līdz šim Valkā nav pārstāvēta. Ar pašvaldības plānotajām aktivitātēm projektu jomā nākamajā plānošanas periodā var iepazīties šī avīzes numura Attīstības un plānošanas nodaļas darbības pārskatā.

Jāpiemin, ka ļoti ilgu, rūpīgu un sarežģītu darbu prasīja tas, lai valsts piešķirtu līdzekļus Rīgas ielas sakārtošanai un rekonstrukcijai no pilsētas robežas līdz Zemgales ielai. Valsts ir paredzējusi budžeta līdzekļus trīs gadu periodā, un pašvaldība pašreiz aktualizē tehnisko projektu. Pārbūves darbi sāksies jau šogad. Līdz ar to iebraukšana Valkā būs ne tikai ērtāka, bet arī drošāka, jo tajā posmā nav ietves.

Neapšaubāmi, tas arī pilsētas tē- lam nāks par labu, jo iebraukšana pilsētā vairs nebūs pa grumbuļainu ceļu. Projekts ir ļoti dārgs, un tādu mēs paši nekad nebūtu varējuši realizēt. Šis ir tas retais gadījums, kad finansējums ir no valsts investīciju, nevis Eiropas fondu līdzekļiem.

Viens no pagājušā gada veiksmes stāstiem ir bijušā robežkontroles punkta attīstība Rūjienas ielā, kas nākotnē dos pozitīvu impulsu gan ekonomikas, gan tūrisma attīstībā. Pašvaldība atrada investorus, kas šo teritoriju attīsta un jau tagad redzam, ka pašvaldības plāns un noteikumi par viesnīcas un kemperu zonas izveidi tiks realizēti. Vēl vairāk – šajās dienās esmu saņēmis arī investoru nākotnes vīziju par darbības paplašināšanu, kas varētu vēl papildus nest 40 – 45 jaunas darba vietas. Tādējādi varēsim jau sākt ievākt pirmos darba augļus pagājušajā un aizpagājušajā gadā ieguldītajam lielajam darbam.

Protams, pērn uzsāktas daudzas iestrādes, par kurām skaļi vēl runāt nav pamata, bet kurām vajadzētu nest augļus 18. un 19.gadā. Jāņem vērā, ka pašvaldības dzīves cikls nav tik ātrs kā nelielai privātai kompānijai, kur tu uzreiz redzi rezultātu, darbs dod rezultātu tikai pēc zināma perioda.

Šobrīd redzam, ka, neskatoties uz statistiku, dzīvokļi piepildās, pilsētā ir vairāk cilvēku, un tas, protams, ir arī mūsu aktivitāšu rezultāts. Ļoti daudz esam darījuši, lai uz- ņēmējdarbība aktīvāk ritētu arī pagastos. Pagaidām gan tikai Turnā ir atvērta kokmateriālu ražotne, kurai ir skaidra attīstības perspektīva. Ir pamatotas cerības, ka nākotnē ražošana vēl paplašināsies. Pagaidām citu veiksmes stāstu nav tik daudz, bet mēs arī nedrīkstam mest plinti krūmos. Visu pagastu infrastruktūrā ir ieguldīti lieli līdzekļi, kas proporcionāli ir krietni lielāki tam iedzīvotāju skaitam, kāds ir pilsētā.

Tāpēc varam teikt, ka mums rūp dzīve pagastos un to attīstība ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm.

Iepriekšējā gadā uzsākām darbu pie lauku ceļu attīstības programmas, lai katrā pagastā uzlabotu ceļu infrastruktūru. Galvenais uzdevums – palīdzēt uzņēmējiem, lai teritorijās, kur notiek uzņēmējdarbība, ceļi būtu labākā stāvoklī.

Vairāki lieli izaicinājumi mūs sagaida Izglītības jomā. Jau pagājušajā gadā ielikām pamatus, lai nākamajos gados varētu ieguldīt vairāk nekā miljonu eiro tieši izglītības kvalitātes uzlabošanā. Tās, protams, būs lielas pārmaiņas, kas pirmajā brīdī ne katram liksies patīkamas. Taču mūsu pārliecība ir tā, ka beigās ieguvēji būs gan bērni, gan skolotāji. Protams, būs jāpierod, un pārejas brīdis nebūs viegls, un tas prasīs daudz enerģijas, pūliņus un izskaidrošanas… Bet esmu pārliecināts, ka rezultāts būs tā vērts.

Ļoti daudz valstiskā līmenī esam darījuši, lai 17. un 18.gadā plaši atzīmētu Latvijas simtgadi, Latviešu Pagaidu nacionālās padomes izveidi Valkā un pilsētas lomu Latvijas neatkarības dibināšanā. Varam pamatoti lepoties, ka dzīvojam vietā, kur faktiski tika likti pamati Latvijas valstij. Un ne tikai lepoties, mūsu pienākums ir Latvijai un pasaulei izstāstīt, ka Valka ir vieta, kur dzima Latvijas valsts.

Varbūt kaut ko ir gribējies izdarīt, bet nav sanācis – kas ir lielākie šķēršļi?

– Nav izdevies atrisināt Valkas un Valgas problēmjautājumus, kas skar nodokļus, medicīnu un daļēji arī izglītību. Nesakārtotās attiecības jū- tami samazina mūsu budžetu, jo viss ir kopā ļoti saistīts.

Te galvenā problēma ir tā, ka Latvijas valdības ir tik nestabilas un tik bieži mainās, ka, tiklīdz kā izdodas ministrus pārliecināt, ka vajadzētu īpašu risinājumu Valkas un Valgas situācijai, tā atkal valdība ir kritusi, un viss jāsāk no sākuma. Taču esam neatlaidīgi, un domei ir arī ļoti labs kontakts ar igauņu kolēģiem. Darbu turpināsim, un es tomēr ceru, ka pakāpeniski mums izdosies arī šīs te lietas atrisināt.

Protams, dažreiz ir tāda rūgtuma sajūta, ka dari un dari, cerēdams, ka tūlīt jau būs risinājums, bet pēc tam atkal viss jāsāk no sākuma. Atsevišķiem jautājumiem valsts nav atradusi risinājumu vēl no tā laika, kad mani kā domes priekšsēdētāju ievēlēja pirmo reizi. Tā nav normāla valsts attieksme, bet nav jau cita ceļa – mums jābūt neatlaidīgiem un tādi mēs būsim.

Protams, katrā nozarē redzam lietas, kas būtu vēl jādara. Arī šogad diemžēl neredzam veidu, kā sakārtot centra parku, jo, skatot šā gada budžetu, redzam, ka līdzekļi jāiegulda attīstībā un tehnisko projektu sagatavošanā, jo aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Man pašam ļoti nepatīk, ka tas jāatliek uz vēlāku laiku, bet ja jāizvēlas – ieguldīt parkā, vai tehniskos projektos, kas pēc tam nesīs darba vietas, ir skaidrs, ka loģiska izvēle ir tehnisko projektu izstrāde.

Taču mēdz teikt, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu. Par spīti mazajam budžetam, ir daudz lietu, ar ko varam lepoties.

– Personīgs gandarījums man ir par unikālā basketbola kluba «Valka/Valga» izveidi. Ja sā- kumā Latvijas basketbola savienība skatījās uz klubu ar zināmu smaidiņu – tagad redzam, ka basketbola klubs spēlē Latvijas Basketbola līgā un tā vārds izskan visā Latvijā. Esam priekšā klubiem ar trīs, četras un piecas reizes lielākiem budžetiem. Tas atkal pierāda to, ka kopā ar igauņiem varam izdarīt patiesi unikālas lietas, jo nekur pasaulē šādu klubu, kuri spēlētu abās nacionālajās līgās un kur puse spēlētāju ir no vienas valsts un otra puse spēlētāju no otras valsts, nav. Un tā ir viena no lietām, kas veido mūsu pilsētu tēlu.

Pamazām mums daļēji ir izdevies mainīt attieksmi par mūsu novadu kā bezperspektīvu, un uz mums skatās jau ar zināmu cieņu – to redzam arī sarunās ar uzņēmējiem. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu vārds pozitīvi izskanētu televīzijā un citos medijos. Pozitīvs piemērs novada tēla veidošanā ir arī pērn uzsāktais Valkas televīzijas studijas projekts. Valkas studijā filmētos raidījumus «Vilciens Rīga – Valka» un «Melodiskais ceļojums» var redzēt visā Latvijā bezmaksas apraidē. Pašvaldība par raidījumu filmēšanu no sava budžeta netērē ne centu, bet ētera laiks ir lieliska iespēja tālrādes skatītājus informēt par mūsu pasākumiem novadā. Tā ietaupām ievērojamu summu, ko vajadzētu tērēt reklāmai.

Ja sākotnēji nemaz nebija viegli mūziķus pierunāt atbraukt uz Valku filmēties, tad tagad itin populāri mūziķi paši piesakās, un mēs viņiem arī cenšamies parādīt Valku un Valgu no vislabākās puses.

Viņi ir patīkami pārsteigti par mūsu brīnišķīgo infrastruktūru, sakoptajiem Pedeles krastiem, iespēju iepirkties vai baudīt vienas vai otras puses virtuvi un arī daudzos lielveikalus. Ja mēs dzīvošanu vienā pilsētā divās valstīs uztveram, kā pašu par sevi saprotamu, tiem, kas atbrauc, ir absolūts pārsteigums, ka salīdzinoši mazā teritorijā, cilvēku dzīvei ir radīti tādi apstākļi, kādi nav pat lielākās pilsētās. Pozitīvi ir tas, ka katrs no šiem cilvēkiem pēc tam ir arī kā vēstnieks un par mūsu pilsētu stāsta citiem.

Esat arī Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) valdes priekšsē- dētājs. Kā izdodas apvienot abus darbus, kas, būtībā, ir pilnas slodzes darbi un prasa daudz enerģijas?

– Te jāpiemin, ka par šo darbu man neviens nemaksā. Tas ir goda amats, kas, jāpiekrīt, prasa nopietnu darbu. Katrai sarunai ar valsts amatpersonām ir nopietni jāgatavojas, jāizlasa visi ES fondu nosacījumi, un tas ir ļoti liels darbs. Tagad arī RACA biedri ir sapratuši, ka apvienības darbs dod pozitīvu rezultātu un ir izdevies uz loģisko pusi izmainīt daudzus Ministra Kabineta noteikumus, kā arī iegūt lielākus līdzekļus, jo kopā esam lielāks spēks. Neapšaubāmi, no darba rezultātiem iegūst arī Valka. Ir skaidrs, ka or-ganizācija paliks vēl stiprāka.

Meklēsim līdzekļus, lai stiprinātu apvienību, jo, protams, ka viena cilvēka spēkos nav rūpīgi izlasīt un pārzināt milzīgo dokumentu blāķi un saprast visas jomas. To var īsā termiņā, bet ilgtermiņā tas nav iespējams.

Lielākoties katra darba diena ir sarakstīta pa minūtēm, bieži darba stundas ir garas, arī brīvdienas aizņemtas ar darbiem, tāpēc lielākais sapnis ir atelpa. No otras puses ir gandarījums, ka redzi – tavam darbam ir taustāms rezultāts un tas dod labumu ļoti daudziem cilvēkiem. Un tā ir šī darba gaišā puse, ka tu redzi šo rezultātu. Un jēgu savai darbībai. Un tas ir tas, kāpēc es šo darbu daru.

Vai bieži dzirdat paldies no iedzīvotājiem, kolēģiem?

– Varu teikt, ka paldies vārdus pērn saņēmu no necerēti daudziem cilvēkiem gan no mūsu novada, gan visas Latvijas, arī no ārzemēm. Tai skaitā arī sociālajos tīklos Draugiem un Facebook pat no nepazīstamiem ļaudīm. Gribu visiem pateikt paldies. Es gan cenšos pats atbildēt pilnīgi visiem kaut vai dažus vārdus, bet ne vienmēr tas droši vien izdodas līdz galam, tā ka izmantošu iespēju un vēlreiz pateikšos visiem tiem cilvēkiem, kuri uzmundrina, jo tas dod papildus enerģiju un apziņu, ka paveiktais darbs cilvēkiem ir vajadzīgs.

Jauns gads, jauna valdība. Ko novēlētu jaunajai valdībai uzsākot darbu?

– Šīs valdības veidošanas process kārtējo reizi mums rāda, cik Latvijas politiskā vide ir neveselīga, un par to ir skumji. Tiek pazaudēts galvenais, jo politikā jābūt tikai ar vienu mērķi – darīt visu, lai Latvijai un tās iedzīvotājiem būtu labāk.

Šis mērķis pazūd kašķos, interesēs un amatos. Es ļoti ceru, ka jaunā valdība vairāk sapratīs to, ka tieši reģionos ir Latvijas veiksmes vai neveiksmes pamats. Ja nebūs attīstīti reģioni un nebūs īpašas attieksmes pret reģioniem, tad Latvijas valsts kā tādas pastāvēšana būs ļoti problemātiska nākotnē. Ir vajadzīgi īpaši finanšu instrumenti un sapratne, ka katram reģionam ir savas specifiskas problēmas un tās jārisina un ir jāieklausās reģionu cilvēkos.

Mums nav cita ceļa, kā strādāt ar tiem ministriem, kuri ir, un katrās attiecībās ir divas puses. Mans aicinājums ir saprast, ka politiskā virtuve nedrīkst kļūt svarīgāka par darāmajām lietām un to ir ārkārtīgi daudz. Ir daudzas lietas, kuras, lai cik pašvaldība pareizi un labi nerīkotos – ja nav attiecīgas likumdošanas, ja nav attiecīgā atbalsta valdības līmenī, dome viena nevar atrisināt. Tāpēc ļoti ceru, ka jaunā valdība būs vēl vairāk vērsta uz šo sadarbību.

Zane Brūvere,
Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste