Uzņēmēji aicināti apvienoties kopīgam novada izaugsmes mērķim
Vārves pagasta Pasiekstes vējdzirnavu saietu namā notika Ventspils novada pašvaldības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Kurzemes plānošanas reģiona rīkotais Ventspils novada uzņēmēju brančs “Attīstības kods”. Pasākumā pulcējās aptuveni 80 dalībnieku, kuriem bija iespēja iepazīt vietējo uzņēmēju pieredzes stāstus, piedalīties diskusijā un apspriest, vai Ventspils novadā būtu nepieciešams veidot uzņēmēju kopienu jeb klubu.
Branču atklāja LTRK Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Roberts Gaižutis un Ventspils novada pašvaldības Uzņēmējdarbības, mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Kristīne Macate. Viņa pateicās klātesošajiem par atsaucību un interesi, uzsverot, ka pasākuma mērķis ir uzklausīt uzņēmēju viedokļus par viņiem aktuāliem jautājumiem un domāt par iespējām vēl ciešākai sadarbībai starp uzņēmējiem un pašvaldību.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Andis Zariņš uzteica uzņēmējus par drosmi riskēt un īstenot savus sapņus arī tad, ja sākotnēji tie šķiet pārdroši. Viņš raksturoja uzņēmējdarbības vidi novadā un minēja pašvaldības ieguldījumu infrastruktūras sakārtošanā, tostarp ceļu uzlabošanā, kas ir būtisks priekšnoteikums uzņēmumu veiksmīgai darbībai un pakalpojumu sniegšanai. Domes priekšsēdētājs aicināja uzņēmējus apsvērt ideju par kopienas veidošanu, jo, apvienojoties kopīgam mērķim, uzņēmēju viedoklim būtu cits spēks un enerģija.
Par Usmas golfa kluba darbību stāstīja tā pārstāve Santa Baltiņa. Uzņēmums darbojas jau trešo gadu, un pašlaik tas ir vienīgais golfa laukums reģionā. Ideja par pļavu golfa laukuma izveidi viņas vīram Vilnim Baltiņam radās jau 1991. gadā, taču aktīva darbība pašreiz apsaimniekotajā teritorijā sākusies tikai pēdējo sezonu laikā. Santa Baltiņa atzinīgi novērtēja Ventspils novada pašvaldības un Lauku atbalsta dienesta sniegto atbalstu, kā arī uzsvēra veiksmīgo sadarbību ar citiem novada uzņēmējiem. Viņa labprāt iesaka viesiem apmeklēt kaimiņu uzņēmumus, lai baudītu gardu maltīti vai izmēģinātu citas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Golfa klubā tiek rīkoti arī korporatīvie pasākumi, kuros piedalās plašs uzņēmumu darbinieku loks.
Zemnieku saimniecības “Bērziņi” īpašnieks Imants Bērziņš atcerējās ģimenes saimniecības pirmsākumus, kad tika audzēti dārzeņi un zemenes. Laika gaitā saimniecība specializējusies ziemciešu stādu audzēšanā, klientiem piedāvājot arī garšaugus un floristikā izmantojamus materiālus. Savukārt SIA “Usma SPA” restorāna vadītāja Justīne Āboliņa savu pieredzes stāstu bija veidojusi par tēmu “No pakalpojuma līdz pieredzei – viesmīlība, kas liek atgriezties”. Viņa uzsvēra, ka klienti labprāt atgriežas vietās, kurās guvuši pozitīvu pieredzi, jutušies gaidīti un novērtēti un kur tiek domāts par viņu emocionālo labsajūtu. Justīne Āboliņa arī norādīja, ka uzņēmuma darbinieki viesiem stāsta par citiem Usmas uzņēmējiem, un cilvēki šādus ieteikumus novērtē pozitīvi.
Tā kā brančs notika Pasiekstes vējdzirnavu saietu namā, dalībniekiem bija iespēja iepazīt arī tā saimnieka Edija Veinberga pieredzi. Viņš atcerējās, ka bērnībā, bieži braucot uz Užavu, pievērsis uzmanību ceļa malā esošajām vecajām dzirnavām. Kad Edijs Veinbergs tās iegādājās, viņa sākotnējais mērķis nebija atvērt krogu, bet gan tūrisma informācijas centru. Tomēr pēc vairākiem gadiem viņš pats bija pārsteigts par to, kā attīstījies uzņēmums, un sāka apmeklētājiem piedāvāt dažādus ēdienus. Tagad krogs ir kļuvis par daudzu klientu iecienītu atpūtas vietu. Dzirnavu teritorijā ierīkotas arī naktsmītnes, tostarp iespēja pārnakšņot bijušajos vilciena vagonos. Saietu namā notiek ne tikai dažādas svinības, bet arī veselīga dzīvesveida popularizēšanas un labdarības pasākumi. Runājot par uzņēmuma attīstību, Edijs Veinbergs uzsvēra ģimenes atbalsta nozīmi.
SIA “Dzintarkalni 21” izpilddirektors Zigmārs Pūseps savā stāstā īsi un kodolīgi atklāja, kā īstenojis pirms 20 gadiem radušos sapni par mēbeļu ražošanu. Sākotnēji darbā tika izmantoti rokas instrumenti, bet šodien daļu procesu nodrošina modernas iekārtas un mākslīgais intelekts.
Lai iedvesmotu Ventspils novada uzņēmējus domāt par kopienas veidošanu, uz pasākumu tika aicināts biedrības “Uzņēmēju klubs – Grobiņa” valdes priekšsēdētājs Ilgonis Jēčis. Viņa stāstījums apliecināja, ka uzņēmēju klubs var kļūt par nozīmīgu sadarbības platformu gan savstarpējai pieredzes apmaiņai, gan dialogam ar pašvaldību. Kluba biedri tiekas četras reizes gadā, piedalās izglītojošos pasākumos, iepazīst dažādu uzņēmumu darbību un kopīgi pavada brīvo laiku. Reizi gadā tiek ievēlēts jauns kluba prezidents, tādējādi dodot iespēju dažādiem uzņēmējiem izmēģināt spēkus vadītāja lomā. Klubs iesaistās arī labdarībā. Piemēram, pagājušā gada Ziemassvētkos tika iepriecinātas piecas daudzbērnu ģimenes.
Pēc kafijas pauzes moderatore Monta Zīle vadīja diskusiju “Uzņēmēju kopiena – vērtība uzņēmējam un novadam”. Tajā piedalījās Ilgonis Jēčis, Liepājas uzņēmēju kustības izveidotājs Jānis Akerfelds, Saldus uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētāja Madara Bobkova, biedrības “Talsu Komersantu klubs” pārstāvis Kaspars Eihe un Ventspils novada domes priekšsēdētājs Andis Zariņš. Kaspars Eihe uzsvēra, ka, sadarbojoties uzņēmējiem un pašvaldībai, iespējams veidot pievilcīgu vidi, kuru par savu dzīvesvietu izvēlētos arī cilvēki, kas meklē jaunas iespējas dzīvei un darbam. Madara Bobkova piekrita, ka kopīga rīcība ļauj sasniegt vairāk nekā katram darbojoties atsevišķi. Andis Zariņš pauda pārliecību, ka sadarbībai starp uzņēmējiem un pašvaldību jābūt pastāvīgai, nevis neregulārai. Viņš atgādināja, ka uzņēmēji var būt nozīmīgs atbalsts cits citam. Savukārt Jānis Akerfelds uzsvēra, ka uzņēmēju tikšanās reizēm jānotiek regulāri, taču ne pārāk bieži, un tām jābūt saturiski vērtīgām. Viņaprāt, uzņēmēju kopiena varētu aktīvi sadarboties ar pašvaldību, norādot, kuri infrastruktūras objekti sakārtojami vispirms. Kaspars Eihe runāja par Talsu pieredzi, minot, ka šāda sadarbība palīdzējusi panākt 30 kilometru ceļu asfaltēšanu. Viņš pastāstīja arī par “Talsu Komersantu kluba” sadarbību ar skolām – tiek rīkotas mācību ekskursijas uzņēmumos un organizētas lekcijas skolēniem. Klubs ieguvis sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kas ļāvis īstenot arī bērnu rotaļu laukuma izveidi.
Diskusijā Andis Zariņš aicināja uzņēmējus atklāti runāt ar pašvaldību par problēmām un izaicinājumiem, jo šādi iespējams rast risinājumus vismaz daļai no tiem. Viņš mudināja uzņēmējus dalīties savos veiksmes stāstos, lai iedrošinātu arī tos, kuri vēl tikai apsver iespēju sākt uzņēmējdarbību. Runājot par iespējamo Ventspils novada uzņēmēju kopienu, domes priekšsēdētājs pieļāva, ka tā nākotnē varētu apvienot uzņēmējus arī no vairākām pašvaldībām, tomēr šis jautājums vēl jāapspriež. Viņš atgādināja arī par šoruden organizēto tikšanos ar novada lauksaimniekiem, lai apzinātu lietavu radītos postījumus. Tās rezultātā tika sagatavots ziņojums valdībai ar aicinājumu izsludināt Ventspils novadā ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Vēlāk Zemkopības ministrija paziņoja, ka šāds statuss noteikts arī citviet Latvijā.
Kaspars Eihe apliecināja gatavību konsultēt Ventspils novada uzņēmējus, ja viņi nolems veidot savu kopienu. Viņš arī aicināja pašvaldības uzņēmējdarbības speciālistu biežāk tikties ar uzņēmējiem un apmeklēt viņu uzņēmumus, lai labāk izprastu ikdienas darba apstākļus un vajadzības. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka veiksmīgai kopienas darbībai nepieciešams līderis, kurš būtu gatavs uzņemties iniciatīvu un organizēt kopīgās aktivitātes.
Pasākuma dalībnieki sēdēja pie vairākiem galdiem, un katrai grupai bija jāformulē galvenie ieguvumi, ko uzņēmējiem sniegtu apvienošanās kopienā. Atbildēs izskanēja ideja par iespēju kopīgi pārstāvēt iedzīvotāju intereses un vērsties pašvaldībā, lai risinātu ikdienas problēmas. Tika uzsvērta arī nepieciešamība sakārtot meliorācijas sistēmas. Uzņēmēji rosināja apkopot informāciju par uzņēmējdarbības uzsākšanu un pieejamo atbalstu, lai cilvēkiem, kuri tikai apsver sava uzņēmuma veidošanu, būtu vieglāk orientēties iespējās un prasībās. Tāpat dalībnieki pauda vēlmi, lai zaļā kursa prasības nekļūtu par šķērsli uzņēmējdarbības attīstībai.
Branča noslēgumā Kristīne Macate apkopoja pasākumā dzirdētās atziņas un aicināja uzņēmējus vairāk atbalstīt citam citu, nevis uztvert citus uzņēmumus tikai kā konkurentus. Viņa uzsvēra arī nepieciešamību būt atvērtiem sadarbībai ar bērniem un jauniešiem, kuri vēlas iepazīt uzņēmumu ikdienu un apskatīt ražotnes. Kristīne Macate apliecināja, ka pašvaldība turpinās sadarbību ar uzņēmējiem, neaizmirstot arī mazos uzņēmējus. Pasākuma laikā izskanēja aicinājums vērsties arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kur pieejamas dažādas konsultācijas, praktisks atbalsts un finansiālās palīdzības iespējas.
Uzņēmēju brančs “Attīstības kods” apliecināja, ka savstarpēja pieredzes apmaiņa, regulārs dialogs ar pašvaldību un kopīga rīcība var kļūt par nozīmīgu pamatu uzņēmējdarbības vides attīstībai Ventspils novadā. Nākamais solis ir uzņēmēju gatavība uzņemties iniciatīvu un vienoties par to, kādā formā šo sadarbību turpināt.
