Pašvaldību organizācijas: pašvaldību funkciju īstenošana ir apdraudēta

Pašvaldības joprojām cer uz valdības lēmuma maiņu saistībā ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījumu, 29. septembrī žurnālistus kopējā preses konferencē informēja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA), Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) un Latvijas pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji.

Viņi sacīja, ka līdz šim sarunas ar valdību nav devušas rezultātu, dialogs starp valdību un pašvaldību organizācijām bijis formāls un valdība pieņēmusi lēmumu, kura sekas kopumā radīs milzīgu robu pašvaldību budžetos.

Kā uzsvēra RACA valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, no vienas puses saistībā ar algu palielināšanu pedagogiem un medicīnas personālam garantētā minimālā ienākuma paaugstināšanu pieaugs pašvaldību izdevumi, no otras puses tiks samazināti pašvaldību ieņēmumi.

Viņaprāt, atsevišķām pašvaldībām situācija var būt dramatiska, īpaši tas būšot jūtams mazajās pašvaldībās, kur izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir lielāki.

Kā informēja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, situācija pašvaldībās ir atšķirīga. Salīdzinot ar šo gadu, nākamgad, pateicoties valdības lēmumiem, lielākajai daļai pašvaldību sagaidāms ieņēmumu samazinājums. Turklāt tas būs, sākot no 1,4%, līdz 9,3%. Vislielākais ieņēmumu samazinājums gaidāms Ķeguma novadā.

Tikai astoņās pašvaldībās ir sagaidāms ieņēmumu kāpums, un tie ir Garkalnes, Saulkrastu, Stopiņu, Mārupes, Babītes, Ādažu un Rundāles novadi, kā arī Jūrmala. No šīm pašvaldībām vismazākais ieņēmumu kāpums sagaidāms Rundāles novadam – par 0,6%. Savukārt lielākais Garkalnes novadam – par aptuveni 24%.

Būtisks ieņēmumu samazinājums esot sagaidāms Latgales, Zemgales un Kurzemes Dienvidu daļas pašvaldībās.

Kā uzsvēra pašvaldību organizāciju pārstāvji, daļa pašvaldību plānoto pamatbudžeta samazinājumu varētu segt, atsakoties no investīciju projektiem – neremontējot ceļus, skolas, bērnudārzus. Taču daļai pašvaldību ar to nepietiks un būs jāatsakās no citiem tēriņiem, piemēram, neapmaksājot bezmaksas pusdienas skolēniem, neatbalstot kādas nevalstiskās organizācijas, sportu vai kultūru.

Kā uzsvēra Krauklis, daudzām pašvaldībām tā būs neiespējamā misija.

Pašvaldību organizāciju pārstāvji norādīja, ka pašvaldībām, atšķirībā no valdības, nav iespēju aizņemties līdzekļus, veidojot budžeta deficītus, tādējādi sedzot robus budžetā. Tādēļ viņi cer, ka valdība varētu vēl nedaudz vairāk palielināt valsts budžeta deficītu un samazināt finanšu iztrūkuma slogu pašvaldībām.

Kā uzsvēra Krauklis, pašvaldības turpinās diskusijas līdz pēdējam, kamēr tiks pieņemts valsts budžets, cerot uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) solījumu rast risinājumus.

Leta, 29.09.20