Vai administratīvi teritoriālo reformu sāksim ar pašvaldību bankrotiem?*
Vents Armands Krauklis, biedrības “Reģionālo attīstības centru apvienība” (RACA) valdes priekšsēdētājs
Šī raksta tapšanas brīdī – 23. septembrī – šķiet, ka palēnām iekustinātais nākamā gada valsts budžeta vilciens nu ir uzņēmis apgriezienus. Politiska vienošanās valdošajā koalīcijā ir panākta, ar zināmiem iebildumiem nākamā gada valsts budžeta un nodokļu rāmim ir piekritušas arī arodbiedrības un darba devēji. Tomēr man kā Valkas novada mēram un RACA – organizācijas, kas pārstāv 21 vidēja lieluma Latvijas pašvaldību vadītājam – ir jābrīdina – ja šis rāmis turpmākajās diskusijās netiks koriģēts, daudzām Latvijas pašvaldībām nākamgad draud ievērojamas nepatikšanas, bet to iedzīvotājiem ierastās dzīves kvalitātes kritums. Būtībā ir apdraudēta daudzu pašvaldību pamatfunkciju veikšana.
Ar vienu roku dod, ar otru – ņem
No valdības puses viss izskatās skaisti. Daudzām Latvijas iedzīvotāju grupām labprātīgi vai piespiedu kārtā (Satversmes tiesas spriedumu dēļ) nākamgad tiek “uzsaukti” dažādi labumi – tiek palielināta minimālā alga, garantētā minimālā ienākuma (GMI) un trūcīgas personas pabalsts, tiek celtas pedagogu un mediķu algas un paaugstināti algu “griesti” ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma piemērošanai. Tie visi ir pareizi un apsveicami pasākumi, ko Latvijas iedzīvotāji jau sen ir pelnījuši. Jautājums tikai – uz kā rēķina? Un diemžēl būtisks avots šo pareizo lietu īstenošanai ir Latvijas pašvaldību līdzekļi, no kurām tie paši Latvijas iedzīvotāji saņem neskaitāmus pakalpojumus. Iznāk – ar vienu roku viņiem tiek dots, bet ar otru – atņemts!
Ir iecerēts no nākamā gada mainīt IIN ieņēmumu proporciju par labu valstij – ja līdz šim pašvaldības saņēma 80% no šiem ieņēmumiem, bet valsts – 20%, tad turpmāk attiecība būs 75% pret 25%. Publiski daudzkārt ir izskanējis, ka visas Latvijas pašvaldības kopā šādā veidā nākamgad zaudēs ap 104 miljoniem eiro. RACA veica aprēķinus savu biedru ietvaros un iznāk, ka mūsu pašvaldību kopējais budžeta robs šī iemesla dēļ būs 20,4 miljoni eiro. Tas ir paliels skaitlis. Diemžēl tas nebūt nav viss, jo bieži piesauktajos visu Latvijas pašvaldību 104 miljonu eiro zaudējums netiek iekļauti pašvaldību papildus izdevumi jau iepriekš minēto likumu grozījumu dēļ. Patiesībā šie jaunie pasākumi iedzīvotāju atbalstam, kā arī prognozējamais mājokļu pabalsta pieaugums lielā mērā gulstas arī uz pašvaldību pleciem – gan GMI un trūcīgas personas sociālā pabalsta palielināšana, gan pedagogu algas pirmsskolās, speciālajās un interešu izglītības iestādēs un daļēji arī pamatizglītībā, gan mediķu algas pašvaldību institūcijās.
Un, tās ir tikai tiešās sekas. Papildus minimālās algas palielināšanai tiem pašvaldību darbiniekiem, kas šo minimālo algu arī saņem, neizbēgami ir jāceļ algas arī tiem, kuriem tās šobrīd nav īpaši lielākas. Jo diemžēl atšķirība starp apkopējas algu (kas ir minimālā) un pašvaldību iestāžu (kultūras namu, muzeju u.tml.) vadītāju vai augsti kvalificētu darbinieku ar augstāko izglītību algu bieži vien ir ne pārāk liela – varbūt ap 100 eiro bruto. Un, ja zemāk atalgoto nekvalificēto darbinieku atalgojums pēkšņi strauji pieaugs, kā lai jūtas tie profesionāļi ar augstāko izglītību, kuru sniegums un kompetence tiks novērtēti kā līdzvērtīgi? Visticamāk tas būs pēdējais piliens, lai viņi sev meklētu citu darba un iespējams arī dzīves vietu.
Kopumā šie visi papildus pasākumi RACA pašvaldībām nākamā gada budžetos varētu radīt vēl ap 19,3 miljonu eiro lielus zaudējumus. Saskaitot tos kopā ar jau pieminētajiem 20,4 miljoniem, ko RACA pašvaldības zaudēs IIN ieņēmumu pārdales izmaiņu dēļ, kopējais skaitlis iznāk iespaidīgs – ap 40 miljoniem eiro! Ko valdība pagaidām nekādi negrasās kompensēt. Ja līdzīga abu finanšu iztrūkuma avotu proporcija ir arī citām Latvijas pašvaldībām, tad ir jārunā nevis par 104 miljonu, bet gan vairāk kā 200 miljonu eiro lielu pašvaldību kopējā budžeta samazinājumu 2021. gadā!
Draud nevienlīdzības palielināšanās
Taču šie kopējie skaitļi vēl nebūt līdz galam neataino problēmas dziļumu. Valdības aprindās, arī sastādot valsts kopbudžetu, pastāv tendence visas pašvaldības uzlūkot kā daudz maz vienlīdzīgā sociāli ekonomiskajā stāvoklī esošas. Un tad rodas tādi vispārinājumi kā “tās jau peldas naudā”, “to budžetos ir pārpalikumi un uzkrājumi”, “pašvaldību vadība un darbinieki dzīvo kā nieres taukos!”. Kas ir pilnīgs absurds, jo secinājumi tiek izdarīti vadoties no atsevišķām tiešām turīgām pašvaldībām – Rīgas, Pierīgas, dažām no citām lielajām pilsētām. Kur atsevišķos gadījumos pat veicot visus manis pieminētos ieņēmumu samazināšanas un izdevumu palielināšanas pasākumus nākama gada budžets pieaugtu. Savukārt teoriju par dzīvošanu “kā nierēm taukos” pilnībā apgāž jaunākā Valsts kancelejas apkopotā statistika – izrādās, ka centrālās valdības iestāžu darbinieku vidējais bruto atalgojums ir 1243 eiro. Savukārt RACA pašvaldību darbinieku – 712 eiro!
Diemžēl attiecībā uz objektīvu iemeslu dēļ nabadzīgākajām pašvaldībām it kā vienāda budžeta samazināšana izraisītu neproporcionāli smagas sekas. Parasti tās ir teritoriāli daudz lielākas ar daudz mazāku iedzīvotāju blīvumu – tātad vieni un tie paši pakalpojumi tur izmaksā daudz dārgāk. Iedzīvotāji tajās ir nabadzīgāki – tātad pašvaldībām daudz vairāk jāpieslēdzas to sociālo problēmu risināšanai, kultūras, sporta un atpūtas iespēju nodrošināšanai. Un, gadījumā, ja no valdības puses it kā visām tiek piemērots vienāds līdzekļu samazinājums, šāda soļa sekas nabadzīgās pašvaldības izjūt daudz sāpīgāk. Jau tā lielās iespēju nevienlīdzības šķēres starp lielo un bagāto, un mazo nabadzīgo pašvaldību iedzīvotājiem dramatiski paplašinās! Daudzas Latvijas pašvaldības var būt spiestas ķerties pat pie savu pamatfunkciju samazināšanas – ielu un ceļu, komunālo pakalpojumu infrastruktūras, izglītības un kultūras iestāžu ēku tīrīšanas un labošanas, apkārtnes uzkopšanas. Nemaz nerunājot par investīcijām veco objektu atjaunošanai vai jaunu izbūvei, vai piemēram atbalsta pasākumiem kultūrai, sportam un nevalstiskajām organizācijām.
Pastāv konstruktīvs risinājums
Mēs negribam tik tālu nonākt! Tādēļ RACA biedriem ir konstruktīvs piedāvājums valdībai, kā panākt vismaz IIN ieņēmumu samazinājuma radīto zaudējumu kompensēšanu pašvaldībām, kuru pamatfunkciju īstenošana ir apdraudēta. Valdības pārstāvju bieži piesauktais ievērojamais ES resursu palielinājums – gan no 2021. – 2027. gada ES daudzgadu budžeta, gan īpašajiem mehānismiem Covid krīzes seku pārvarēšanai – līdz pašvaldībām nekādi nenonāks jau nākamgad, un pat par 2022. gadu mēs nopietni nevaram runāt. Turklāt jau pieejamo ES fondu resursu apguve ir apdraudēta, jo pašvaldībām nebūs līdzekļu nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanai. Tādēļ RACA piedāvā ne pārāk turīgo pašvaldību ieņēmumu samazināšanas kompensēšanai izmantot pašvaldības finanšu izlīdzināšanas mehānismu. Ideja – īpaša valsts iemaksa šajā fondā, lai kompensētu zaudējumus tām pašvaldībām, kuru pamatfunkciju īstenošana likumu izmaiņu dēļ ir apdraudēta. Avots iemaksai varētu būt valsts aizņēmuma jeb budžeta deficīta palielinājums vēl par kādiem 100 miljoniem eiro. Kas uz šobrīd plānotā 1,2 miljardu eiro aizņēmumu fona patiesībā ir tikai sīknauda! Paralēli būtu svarīgi paplašināt šobrīd visai ierobežotās pašvaldību iespējas aizņemties Valsts kasē ES fondu un savu investīciju projektu līdzfinansēšanai un finansēšanai.
Nākamgad reāli tiek īstenota administratīvi teritoriālā reforma, kas bija viens no galvenajiem lozungiem, ar ko savu darbību uzsāka Krišjāņa Kariņa valdība. Latvijas novadu iedzīvotājiem tika solīti plašāki, kvalitatīvāki pakalpojumi jaunajās apvienotajās pašvaldībās. Nākama gada valsts budžeta projekts pagaidām sola kaut ko pretēju – sliktākus pakalpojumus, nevienlīdzības pieaugumu un ļaunākajā gadījumā – nabadzīgāko jau apvienoto pašvaldību bankrotu! Vai tiešām mēs vēlamies administratīvi teritoriālo reformu sākt ar pašvaldību bankrotiem?
Šo kļūdu vēl ir iespējams labot. Es aicinu gan valdību, gan Saeimu pirms galīgās nākama gada valsts budžeta likumprojektu pakotnes pieņemšanas ieklausīties pašvaldību viedoklī un rast optimālu risinājumu, kas ļautu gan īstenot tiešos pasākumus visu Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, gan novērst šo pasākumu netiešās negatīvās sekas Latvijas attālāko reģionu iedzīvotājiem.
*Raksts publicēts delfi.lv 26 septembri. Termins “bankrots” lietots sadzīviskā nozīmē, tehniski un juridiski tas nav iespējams. Būtībā tas nozīmē pašvaldības nespēju patstāvīgi izpildīt likumā noteiktās pamatfunkcijas.
