Nodokļu reforma nerisina nevienlīdzības problēmu
Vents Armands Krauklis, Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) valdes priekšsēdētājs, Valkas novada domes priekšsēdētājs
Par Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām un valdības diemžēl jau apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2020.gadam ir izskanējuši dažādi viedokļi. Pārsvarā kritiski. Negribētos šajā gadījumā ieņemt principiālu pozu, sakot, ka nodokļu reformas iecere no sākta gala nekam neder. Taču, ir jāskatās patiesībai acīs un jāatzīst, ka ne visi FM aprēķini ir bijuši pamatoti, un ne visi plānotie pasākumi nesīs vēlamo rezultātu – ekonomikas izrāvienu un nevienlīdzības mazināšanos sabiedrībā.
Padziļināti izvērtējot FM piedāvājumu, nākas secināt, ka tajā nav ņemtas vērā Latvijas reģionālās atšķirības, ir izdarīti kļūdaini pieņēmumi un iecerēti pasākumi, kuri nevis vairos, bet gan mazinās valsts budžeta ieņēmumus. RACA pagājušajā nedēļā iepazinās ar neatkarīgu ekspertu – RTU Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta – sagatavotu ziņojumu par nodokļu reformas potenciālo ietekmi uz kādas konkrētas Latvijas pašvaldības budžetu. Izvēle krita uz Dobeles novadu, kura ekonomiskie rādītāji ir samērā augsti, taču nav gluži Pierīgas līmenī RTU ekonomistu pētījums vēl nav pilnībā pabeigts, bet pirmie rezultāti ir šokējoši. Piemēram, ja tiks pilnībā ieviestas FM piedāvātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izmaiņas (gan vispārējās likmes pazemināšana no 23% līdz 20%, gan ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana), tad iespējama situācija, ka Dobeles novada budžeta ieņēmumi no IIN var samazināties pat vairāk kā par 30%. No tā varam secināt, ka pastāv liela varbūtība, ka pie nelabvēlīga scenārija, būs tādas pašvaldības, kuru ieņēmumu bāze varētu samazināties pat vairāk kā par 40%!
Ko tas reāli nozīmē? Valdība ir akceptējusi plānu, ar ko aizmālēt acis starptautiskajām institūcijām, kuras pamatoti pārmet Latvijai pārlieku lielo sabiedrības nevienlīdzību. Taču, radušos zaudējumus nāksies kompensēt nevienam citam kā pašvaldībām, kurām jārūpējas par sociālā atbalsta pasākumiem trūcīgajiem, skolām, sabiedrisko transportu, ielām, komunālajiem pakalpojumiem u.t.t. Iedzīvotāji no iecerētās reformas varbūt iegūs dažus eiro šodien, taču ilgtermiņā tos zaudēs caur dzīves kvalitātes krišanos savās pašvaldībās. Tādēļ mēs uzskatām, ka IIN izmaiņas jāveido tā, lai pašvaldībām nekādā gadījumā neveidotos ieņēmumu samazinājums. Tas būtu ilgtspējīgs modelis, kas neapdraudētu arī visas valsts kopbudžetu.
Cita problēma – ieplānotais minimālās algas palielinājums no 380 līdz 430 eiro. RTU pētnieki izrēķinājuši, ka tas novestu pie bezdarba līmeņa pieauguma Dobeles novadā no 7,3% līdz pat 9,2%. Darbu kopumā iespējams zaudētu vismaz 234 cilvēki, tajā skaitā pašvaldības struktūrās 51, jo nedz mazie lauku uzņēmumi, nedz pašvaldība nebūtu spējīgi pie šāda algas palielinājuma paturēt visus savus darbiniekus. Lieki teikt, ka zaudējot darbu šie cilvēki palielinātu slogu gan valsts, gan pašvaldības budžetiem, gan arī samazinātu vietējo uzņēmumu ieņēmumus. Tāpēc mēs uzskatām ka maksimāli iespējamais un pieļaujamais minimālās algas kāpums ir no 380 uz 400 eiro mēnesī.
Līdzīga pārrēķināšanās izveidojusies ar ieplānoto akcīzes nodokļa likmju celšanu. Jāņem vērā, ka Latvija ievērojamus papildus ieņēmumus budžetā iegūst tāpēc, ka vairāku kaimiņvalstu iedzīvotāji dodas uz Latviju, lai šeit iegādātos akcizētās preces (alkoholiskos dzērienus, degvielu, cigaretes). Dīzeļdegvielu pie mums lielos apjomos iegādājas arī kaimiņvalstu juridiskās personas. Tā rezultātā 2016. gadā Latvijas valsts budžets papildus ieguva aptuveni 100 miljonus eiro (akcīzes nodoklis plus PVN). Šogad šis skaitlis būs vēl ievērojami lielāks.
Šo augšupejošo plūsmu apstādināt nav saimnieciski un līdz ar to arī valstiski. Ceļot akcīzi stiprajam alkoholam par 15%, alum par 24%, un vīniem par 18% valsts budžets iegūs mazāk, nekā ceļot likmes mērenāk. Mēs esam aprēķinājuši, ka negatīvs efekts uz plānotajiem budžeta ieņēmumiem neiestāsies, ja likme alum un vīniem tiks celta ne vairāk par 10%, bet stiprajiem dzērieniem – par 7%. Tad ārvalstu pircēju plūsma turpinās augt, bet valsts budžeta ieņēmumi pārsniegs plānu.
Īpaša situācija ir ar plānoto dīzeļdegvielas akcīzes pieaugumu par 10 centiem, kas Latviju padarīs pilnīgi nekonkurētspējīgu. Ja pērn no igauņu klientiem mēs akcīzē ieguvām 24,5 miljonus eiro (22,5 miljonus no kravas auto), tad, ceļot cenu, kravas auto īpašnieki degvielu iegādāsies Lietuvā. Uz Lietuvu pāries arī būtiska Latvijas klientu daļa, kas summāri samazinās akcīzes nodokļa ieņēmumus par 37 miljoniem, pat neierēķinot neiekasēto PVN.
Tā ir tikai matu skaldīšana, un pašvaldības nekad nebūs gatavas piekāpties ne soli jautājumos, kas skar to nodokļu bāzi, var apgalvot skeptiķi! Galvenais ir nevienlīdzības novēršana. Diemžēl, daļa no plānotajiem pasākumiem, kas sāpīgi iegriež pašvaldību budžetiem, īsti nerisina sabiedrības nevienlīdzības problēmu. Piemēram, IIN kopējās likmes samazināšanas par 3 procentu punktiem rezultātā lielākais ieguvējs būs ne jau minimālās vai vidējās algas saņēmējs, bet gan, piemēram, lieliski apmaksātie valsts kapitālsabiedrību vadītāji, vai neslēpsim to – arī valdības ministri. Parēķināsim, ja cilvēks pelna mēnesī bruto 700 eiro, viņa ieguvums no IIN likmes samazināšanas būs tikai 21 eiro. Savukārt, ja viņa alga „uz papīra” ir 3000 eiro, šīs reformas rezultātā viņa maciņā iekritīs jau 90 eiro!
Tas pats ar plānoto neapliekamā minimuma sliekšņa celšanu pensionāriem. Ieguvēji no šīm pārmaiņām būs tikai tie pensionāri, kuri saņem pensiju virs 235 eiro mēnesī. Taču, ar to nekādi netiek risināta vissāpīgākā problēma, kas saistās ar mazo pensiju saņēmējiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka 2016. gadā joprojām ap 56 000 pensionāru saņēma pensiju, kas zemāka par 200 eiro mēnesī. Viņu izdzīvošanas iespējas reforma ietekmē tikai negatīvi, jo pašvaldībām lielā mērā tiek atņemta iespēja viņiem palīdzēt caur dažāda veida sociālā atbalsta pasākumiem.
Ir daudz sāpīgu jautājumu, uz kuriem reformas autori nav devuši atbildes. Tādēļ RACA rūpīgi sekos nodokļu reformas ieviešanai un konkrētiem no tās izrietošiem normatīvo aktu projektiem, kā arī aktīvi iesaistīsies diskusijās gan ar Finanšu ministriju un valdību, gan Saeimas komisijām.
Publicēts delfi.lv 19.05.
