info@raca.lv
+371 275 891 46 | +371 2038 48 44 | en_US ru_RU

Aktualitātes

Jaunumi, notikumi, projekti

Pašvaldību aizņēmumu nepieejamība apdraud ES fondu apguvi

Pašvaldību aizņemšanās limita Valsts kasē sasniegšana jau šā gada aprīlī apdraud Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi, un var būtiski ietekmēt ekonomisko situāciju reģionos, 11. jūnijā preses konferencē teica Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Tāpat pastāv risks, ka, nesasniedzot projektu rezultātus pilnā apjomā, nāksies ES fondu finansējumu atmaksāt, bažas pauda Krauklis.

RACA pārstāvji jau pagājušajā nedēļā tikušies ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV). «Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka pašvaldības plānošanā ir pieļāvušas kļūdu, savukārt mēs uzskatām, ka valdība ilgstoši nespēja saskaņot nosacījumus ES struktūrfondu projektiem. Rezultātā ES struktūrfondu projektu īstenošanu mēs varējām uzsākt novēloti. Patlaban un arī nākamgad pašvaldībās notiek intensīva ES struktūrfondu īstenošana, būvniecības apjomi ir milzīgi. Diemžēl arī izmaksas paaugstinās,» situāciju raksturoja Krauklis.

Preses konferencē piedalījās arī Bauskas un Saldus pašvaldību vadītāji, kuri arī pauda savu neapmierinātību ar izmaiņām aizņēmumu nosacījumos. Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP) situāciju raksturoja līdzībās, proti, sākumā valdība pasaka, ka spēlēs futbolu, bet spēles vidū paziņo, ka tagad jāspēlē hokejs.

Katras pašvaldības vadītājs minēja konkrētus ES struktūrfondu projektus, kuru īstenošana, viņuprāt, ir apdraudēta, jo Valsts kasē ir izsmelts aizņēmumu limits. Zusts norādīja, ka Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome šā gada pirmajā sanāksmē piešķīra aizdevumus strūklaku būvniecībai, kamēr citas pašvaldības nesaņēma aizņēmumu būtisku ES struktūrfondu projektu īstenošanai.

Zusts pauda satraukumu, ka patlaban nav zināms, cik ātri virzīsies projekti, kas gaida rindā uz aizņēmumu. Vai tie saņems atbalstu šogad, vai nākamgad varbūt atkal nonāks jaunā rindā, vaicāja Zusts.

Patlaban lielākais risks ir izglītības iestāžu modernizācijas projekti, kā arī degradētās vides atjaunošanas projekti, norādīja politiķi. Piemēram, Valkas novada Kārķu pagastā ir ielikts pamatakmens ražotnei «Zaļkalni», taču šim objektam ūdens un kanalizācijas tīklu izbūve teju 127 000 eiro ir neattiecināmās izmaksas, kam aizņēmumu Valsts kasē nevar paņemt. «Kur pašvaldība, kurai budžets jau ir pieņemts gada sākumā, lai ņem šādu naudu, jo ražotne bez ūdens un kanalizācijas tīkliem nevar uzsākt darbu,» retoriski vaicāja Krauklis.

Pašvaldību vadītāji pauda, ka visvairāk ir neapmierināti ar to, ka viņi laikus nevar plānot investīciju projektus, jo valdībai neesot ilgtermiņa plāna. Pieņemot šā gada budžetu, valdība solījusi, ka jau aprīlī sāksies diskusijas par vidējā termiņa budžeta ietvaru, bet līdz šim brīdim nav bijusi neviena sanāksme uz kuru pašvaldību pārstāvošās organizācijas būtu aicinātas.» Augusts, septembris būtu pēdējais brīdis, lai pašvaldības varētu saplānot darbus nākamajam gadam,» uzsvēra Krauklis.

Valdībā izskatīto FM informatīvo ziņojumu «Par 2019.gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem» Krauklis nodēvēja par fakta konstatāciju, kas nepiedāvā nekādus risinājumus ārkārtas situācijai.

RACA plāno nākamnedēļ tikties ar finanšu ministru Reiru un sniegt savus priekšlikumus, kā risināt izveidojušos situāciju ar pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem.

7. maijā Finanšu ministrijas (FM) izveidotajā aizņēmumu pieprasījumu rindā ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektiem atradās 79 projekti ar 2019. gadam pieprasīto aizņēmumu summu 44,28 miljoni eiro. Pārējo pašvaldību investīciju projektu rindā atradās 88 aizņēmumu pieprasījumi par kopējo summu 2019.gadā 32,24 miljoni eiro.

Rīga, 11.jūn., LETA.